Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizbildināt
aizbildināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Norādīt, minēt iemeslus (kāda) rīcības attaisnošanai.
PiemēriAizbildināt zēnu.
  • Aizbildināt zēnu.
  • Aizbildini mani!
  • Vēlo mājā atnākšanu Trīne aizbildināja ar to, ka izstāstīja vecajiem [vecākiem] visu gadījumu ar laipām..
  • Ienāca māte...Es gribēju ko teikt, lai Jāni aizbildinātu, bet māte tūliņ apgriezās un izgāja.
Avoti: 1. sējums