Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizbilstamais
aizbilstamais -ā, v.
aizbilstamā -ās, s.
1.jur. Cilvēks, pār kuru nodibināta aizbildnība1.
PiemēriRīkoties aizbilstamā interesēs.
2.Cilvēks, par kuru aizbilst.
Avoti: 1. sējums