aizbildnība
aizbildnība -as, s.; parasti vsk.
1.jur. Likumā noteikta forma rīcības nespējīga pilsoņa personisko un mantisko tiesību aizsardzībai.
PiemēriNodibināt aizbildnību.
1.1.Mantas apsardzība pilsoņa prombūtnes laikā.
PiemēriMantai, kas pieder pilsonim, kurš atzīts par bezvēsts promesošu, nodibina aizbildnību.
2.Rūpes, gādība par kādu, viņa interešu aizstāvēšana.
Piemēri..būtu pareizi, ja vecākie kombainieri ne uz mirkli neizlaistu no savas aizbildnības jaunos, pastāvīgi atrastos viņu tuvumā un vajadzības gadījumā ātri sniegtu tiem biedrisku palīdzību.
Avoti: 1. sējums