aizbildinājums
aizbildinājums -a, v.; parasti vsk.
1.Paveikta darbība, rezultāts → aizbildināt, aizbildināties. Izteikums, ar ko aizbildina vai aizbildinās.
PiemēriAizbildinājuma raksts.
- Aizbildinājuma raksts.
- Pieņemt aizbildinājumu.
- Noraidīt aizbildinājumu.
- Es tev saku, tu esi pavisam nemācīts kaķis! Vienīgais aizbildinājums, ka jauns vēl esi. [Zēns saka kaķim.]
1.1.Iemesls, ar ko aizbildina vai aizbildinās.
PiemēriŠāds aizbildinājums nepārliecināja.
- Šāds aizbildinājums nepārliecināja.
- Sadomāt dažādus aizbildinājumus.
Avoti: 1. sējums