aizblandīties
aizblandīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; niev.
Blandoties aizklīst. Nozust.
PiemēriViņas tēvs to, tikai trīs gadus vecu, atnesa šurp un tad pats nezin kur aizblandījās. Runāja, ka tas esot aizgājis uz pavisam citu apgabalu..
- Viņas tēvs to, tikai trīs gadus vecu, atnesa šurp un tad pats nezin kur aizblandījās. Runāja, ka tas esot aizgājis uz pavisam citu apgabalu..
- Viņā [meitenē] pašā brieda īgnums pret Liliju: katru vakaru tā varēja aizblandīties no mājas, bet tieši šovakar guļ kā sieksta.
Avoti: 1. sējums