aizbrāzties
aizbrāzties -brāžos, -brāzies, -brāžas, pag. -brāzos; refl.
Straujā gaitā (parasti ar troksni) attālināties. imperf. Brāzties prom. Straujā gaitā (parasti ar troksni) nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.). Aizjoņot, aiztraukties.
PiemēriAizbrāžas kāds automobilis.. uz Jelgavu.
- Aizbrāžas kāds automobilis.. uz Jelgavu.
- Pirmā [zaķu] cilpa bij apsarmojusi un tukša, otra sasista sānis. Jā, zaķis, redzams, aizbrāzies gar vienu malu.
- pārn. Redzi un dzirdi - kara pērkoni grauj, kara viesuļi aizbrāžas tālāk.
Avoti: 1. sējums