aizbrist
aizbrist -brienu, -brien, -brien, pag. -bridu; intrans.
1.Brienot attālināties. imperf. Brist prom.
Piemēri..Brīviņš neklausījās, basās kājas augstu cilādams, aizbrida gar ūdens pilnajiem mārkiem.
- ..Brīviņš neklausījās, basās kājas augstu cilādams, aizbrida gar ūdens pilnajiem mārkiem.
- pārn. Vectēvs krēslas stundās ilgi raudzījās, kā pīpe kūp, kā pār pļavu aizbrien migla..
1.1.Brienot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
PiemēriAizbrist līdz otram krastam.
- Aizbrist līdz otram krastam.
- Aizbrist pie lielā akmens.
- Aizbrist aiz niedrēm.
- Paulis aizbrien līdz mežam..
1.2.pārn. Aizslīdēt, nokļūt (aiz kā) – parasti par sauli.
PiemēriAizbrida saulīte Aiz melniem debešiem..
- Aizbrida saulīte Aiz melniem debešiem..
- Aiz piekrastes priedēm aizbrida vakara saule.
Avoti: 1. sējums