aizbrist
aizbrist -brienu, -brien, -brien, pag. -bridu; intrans.
1.Brienot attālināties. imperf. Brist prom.
Piemēri..Brīviņš neklausījās, basās kājas augstu cilādams, aizbrida gar ūdens pilnajiem mārkiem.
1.1.Brienot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
PiemēriAizbrist līdz otram krastam.
1.2.pārn. Aizslīdēt, nokļūt (aiz kā) — parasti par sauli.
PiemēriAizbrida saulīte Aiz melniem debešiem..
Avoti: 1. sējums