Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizbraucējs
aizbraucējs -a, v.
aizbraucēja -as, s.
Cilvēks, kas dodas vai gatavojas doties ceļā.
PiemēriAizbraucēji kārtoja saiņus.
Avoti: 1. sējums