aizbraukt
aizbraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu
1.intrans. Braucot attālināties, braukšus doties prom. imperf. Braukt prom.
PiemēriAizbraukt uz ilgu laiku.
- Aizbraukt uz ilgu laiku.
- Aizbraukt ar vilcienu.
- Tēvs jau aizbraucis.
- Aizbrauca daudz pajūgu.
- Kāzinieki aizbrauca sapušķotiem zirgiem un zvaniem pie ilksīm.
- Beidzamajā rudenī viņš aizbrauca tikai uz īsu laiku, tad atkal pārradās.
1.1.Braucot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAizbraukt aiz meža stūra.
- Aizbraukt aiz meža stūra.
- Aizbraukt pie ārsta.
- Iesēdušies autobusā, aizbraucām uz Pionieru pili.
- Vanadziņš pa logu noskatījās, kā laiva aizbrauc selgā, kļūst maza, maziņa un beidzot pazūd pavisam.
- ..[kolhoznieki] piekrāva ratus ar maisiem un aizbrauca līdz dzelzceļa pārbrauktuvei..
- Kalnazarēns.. aizbrauca [bērinieku rindai] priekšā..
2.trans. Braucot nogādāt (transportlīdzekli).
PiemēriAizbraukt mašīnu aiz mājas.
- Aizbraukt mašīnu aiz mājas.
- Aizbraukt ratus tālāk.
- Aizveras.. lidmašīnas durvis. Tiek aizbraukts traps, un dobji iedūcās motori.
Avoti: 1. sējums