Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aiztriept
aiztriept -triepju, -triep, -triepj, pag. -triepu; trans.
Triepjot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt, aiztaisīt (parasti spraugu, caurumu u. tml.). imperf. Triept ciet.
PiemēriAiztriept krāsns spraugu ar māliem.
Avoti: 1. sējums