aizsist
aizsist -situ, -sit, -sit, pag. -situ; trans.
1.Sitot aizdarīt (ar naglām, tapām u. tml.). imperf. Sist ciet.
PiemēriAizsist kasti ar naglām.
1.1.Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā).
PiemēriĒkas logi nebija iestikloti, bet aizsisti ar dažādiem dēļu galiem.
2.Ar spēku grūžot, strauji aizvērt (logu, durvis, vārtus u. tml.). Aizcirst.
PiemēriVējš aizsit atvērto logu.
2.1.Strauji, ar troksni aizvērt (sīkus priekšmetus, ierīces u. tml.).
PiemēriAizkūpinājis, [večuks] ar skaņu klakšķi aizsita pīpes vāciņu..
2.2.Pēkšņi pārtraukt (elpu).
PiemēriLaukā vēja pūtiens, ap mājas stūri brāzdamies, aizsita elpu.
3.Ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAizsist bumbu līdz vārtiem.
4.reti Ar strauju kustību aizlikt (kam priekšā).
Piemēri..saimnieks ar Osi paskatījās tik stingri, ka viņi [abi Andri] aizsita plaukstu mutēm priekšā un apvaldījās.
Stabili vārdu savienojumiAizsist ausis.
Avoti: 1. sējums