ciet
ciet apst.
cieti apst. (novec.)
1.parasti savienojumā ar verba «būt» formām Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts.
PiemēriSmēdes durvis bija ciet... tās bija aizslēgtas ar lielu priekškaramo atslēgu.
- Smēdes durvis bija ciet... tās bija aizslēgtas ar lielu priekškaramo atslēgu.
- Vārti ir ciet, un jūsu [sargu] tik daudz.
- ..eju priekšistabā, kur saimniecei skapī stāv maize. Bet skapis ir ciet.
- «Jau ciet!» viņa brīnījās, redzēdama aizlipināto aploksni.
- Viņš devās uz pils dienvidu pusi un redzēja, ka visi logi bija cieti.
1.1.Par acīm, muti.
PiemēriMārtiņš guļ kūtsaugšā. Acis ciet, viņš neskatās..
- Mārtiņš guļ kūtsaugšā. Acis ciet, viņš neskatās..
- Bijuši jūs [bērni] lielāki, viss būtu daudz vienkāršāk. Tagad tikai mutītes ciet, mani mazie. Nevienu pīkstienu, nevienu pašu.
- «Kad zobi ir ciet, tad viņš [mirējs] spītējas, lai dvēsele netiek laukā.»
- «..bet kā tad abiem [dēliem] ies, kad mūsu acis būs cieti.., kā ies vēl pašiem, kad būsim nespēkā?! ...»
1.2.Norāda uz stāvokli, kad ir apgrūtināta elpošana, runāšana, dzirdēšana.
PiemēriLabā auss ir ciet.
- Labā auss ir ciet.
- Kakls ir ciet.
- Noraku savus kartupeļus. Nesu grozu pagrabā, un tumšs gar acīm. Elpa ciet. Krūtīs dur kā ar nazi.
- ..ausis viņiem [seskiņiem] ciet, tā ka varbūt tie neko nedzird.
1.3.Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts.
Piemēri«Mēs atradām petrolejā samērcētu skaliņu... Dosim [milicijas] sunim apostīt - un [skolas] dedzinātājs ciet!»
- «Mēs atradām petrolejā samērcētu skaliņu... Dosim [milicijas] sunim apostīt - un [skolas] dedzinātājs ciet!»
1.4.Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizsalis, sasalis.
PiemēriPēc lielā sala upe būs ciet.
- Pēc lielā sala upe būs ciet.
- ..Pēc krietna sala nedēļas purvs tagad ciet, viņi iet pa ledu, kuru sedz mīksta sniega kārta.
2.parasti savienojumā ar verba «būt» formām Norāda uz stāvokli, kad kas ir slēgts, nedarbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
PiemēriPasts jau ir ciet.
- Pasts jau ir ciet.
- Viens veikals ciet, otrs veikals ciet. Pazīstama sieva brūnsvītrotā priekšautā stāsta, rāda: tur tālāk esot vaļā..
- Līdz vilcienam divdesmit minūtes laika, bet kase vēl ciet.
- Bezdarbs, fabrikas panīkst. Daudzas taisās ciet, bet atveras visādas ziepju darbnīciņas..
3.savienojumā ar bezpriedēkļa verbu Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
PiemēriVērt vārtus ciet.
- Vērt vārtus ciet.
- Taisīt durvis ciet.
- Bāzt caurumu ciet.
- ..Priedes Jānis nesaprata, ko darīt, - iet prom savā istabā, slēgt ciet kancelejas durvis?
- Akota pirksti nervozi taustījās ap flaneļa mēteļa sprādzi, bet ciet to dabūt viņam tomēr neizdevās.
- Viņš.. rāva rakstāmgalda atvilktnes vaļā un svieda tās cieti, ka klaudzēja vien..
Stabili vārdu savienojumi
- (Tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) idioma — Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- Acis krīt (arī līp, iet) ciet idioma — Saka, ja ļoti gribas gulēt.
- Muti ciet! arī Turi muti! idioma — vienk. Saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
3.1.Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek tverts, ķerts u. tml.
Piemēri..Artūrs skaļi noprasīja: «..stāvi, grāb tikai kādu [meiteni] ciet.»
- ..Artūrs skaļi noprasīja: «..stāvi, grāb tikai kādu [meiteni] ciet.»
- «Ķer tik [medūzas] ciet!» kapteinis pamācīja.
3.2.Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek siets, tīts u. tml.
PiemēriKristīne Dziesma vairs neatbild. Raugās, kā apmeklētāja čaukstinādama tin saini ciet.
- Kristīne Dziesma vairs neatbild. Raugās, kā apmeklētāja čaukstinādama tin saini ciet.
- ..atkliboja Preimanis, tikai tagad paspējis izrauties sievai, kas to visu laiku turēja ciet.
- Gaismas balto putniņu tumsa Tura vēl ciet Sažņaugtu saujā un neļauj tam ārā skriet.
4.savienojumā ar priedēkļa verbu Pastiprina verba priedēkļa aiz- nozīmi.
PiemēriAizsist grāmatu ciet.
- Aizsist grāmatu ciet.
- Aizvērt vārtus ciet.
- Aizvērt acis ciet.
- Rija kūpēja, saimnieks pats kurināja, uzmanīdams laikā atvērt lodziņu, izlaist dūmus un sutu un atkal aiztaisīt ciet.
- Sniegi aizvelk ceļu ciet, kā lai tālāk iet?
4.1.Pastiprina priedēkļa sa- nozīmi.
PiemēriKomjaunietis Ozols man zvilnēja blakām, ceļgalus rokām satvēris ciet.
- Komjaunietis Ozols man zvilnēja blakām, ceļgalus rokām satvēris ciet.
Stabili vārdu savienojumiSaņemt ciet.
- Saņemt ciet idioma — sar. Apcietināt.
Stabili vārdu savienojumi(Aiz)laist ciet (govi). Iet ciet. Stāvēt (arī būt) ciet.
- (Aiz)laist ciet (govi) — Pārstāt slaukt pirms atnešanās.
- Iet ciet idioma — Pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
- Stāvēt (arī būt) ciet idioma — Nedot pienu cietstāvēšanas periodā (par govi).
Avoti: 2. sējums