cietība
cietība -as. s.; parasti vsk.
1.fiz. Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība – spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai.
PiemēriMinerālu cietība.
- Minerālu cietība.
- Grunts cietība.
- Vidējas cietības bronza.
- Līdz šim par viscietāko materiālu uzskatīja dimantu, izsakot tā cietību ar skaitli 10.
- Šādam [speciālajam] tēraudam ir pašrūdīšanās spējas, un tas nezaudē savu cietību pat tad, ja sasniedz sarkankvēli.
- No sākuma stieņi saskarsies tikai atsevišķu nelīdzenumu vietās. Šāda nelīdzenuma pretestība līdzinās apmēram metāla cietībai, tātad ir diezgan liela.
3.reti Vispārināta īpašība → ciets4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņa bārdas apaugušais ģīmis [seja] izrādīja cietību, gudrību un augstprātību.
- Viņa bārdas apaugušais ģīmis [seja] izrādīja cietību, gudrību un augstprātību.
Avoti: 2. sējums