Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
cietgalvis
cietgalvis -vja, v.
cietgalve -es, dsk. ģen. -vju, s.; sar.; niev.
Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks. Nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
Avoti: 2. sējums