Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ciešs
ciešs -ais; s. -a, -ā
cieši apst.
1.Tāds, kura sastāvdaļas ir savienotas vai arī atrodas tuvu cita pie citas (piemēram, par priekšmetu, parādību).
PiemēriCieša ziedkopa.
1.1.Tāds, kurā cilvēki atrodas tuvu cits pie cita (par cilvēku grupu).
PiemēriCieša kolonna.
1.2.pārn. Garīgi saliedēts, vienots (par cilvēku grupu).
Piemēri..Ciešā saimē izcīnīsim cīņu.
1.3.Tāds, kas stipri savieno, saista (piemēram, priekšmetus, parādības).
PiemēriCiešs līmējums.
2.Spēcīgs, stingrs, noteikts (par kustību).
PiemēriCiešs rokas spiediens.
2.1.novec. Pamatīgs, rūpīgs (parasti par kādu darbību).
PiemēriZirgus izjūdzām atpūtināt un ciešāk iebarot.
3.Pastāvīgs, stiprs (par cilvēku attiecībām).
PiemēriCieša sadarbība.
4.Noteikts, stingrs, negrozāms (piemēram, par domu, ideju, solījumu).
PiemēriCieša pārliecība.
5.Dziļš (par miegu).
Piemēri..viņš gan [naktī] neesot nekā dzirdējis, gulējis ciešu miegu.
6.Vērīgs, koncentrēts (par skatienu).
PiemēriCieši skatīties.
7.apst. Ļoti tuvu (kam klāt).
PiemēriPienākt cieši klāt.
Avoti: 2. sējums