cietēt
cietēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja
1.Kļūt cietam vai cietākam (par vielu).
Piemēri..kaļķu java, cietējot dabiskos apstākļos, karbonizējas ar gaisā esošo ogļskābo gāzi..
2.Kļūt cietam vai cietākam (par augiem, to daļām).
PiemēriKoksne cietē.
3.Kļūt grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
PiemēriMaize cietē.
4.Kļūt stingram, raupjam (par ādu, rokām).
PiemēriDarbā cietē āda.
Avoti: 2. sējums