Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ciets
ciets -ais; s. -a, -ā
cieti apst.
1.fiz. Tāds, kam ir stabila forma (par vielu, fizikālu ķermeni). Pretstats: šķidrs, gāzveidīgs.
PiemēriCieta viela.
  • Cieta viela.
  • Cietais kurināmais.
  • Cietam ķermenim termiski izplešoties, līdz ar ķermeņa lineāro izmēru palielināšanos palielinās arī tā tilpums.
Stabili vārdu savienojumiCiets agregātstāvoklis.
2.Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu). Pretstats: mīksts.
PiemēriCiets minerāls.
  • Ciets minerāls.
  • Ciets metāls.
  • Ciets tērauds.
  • Ciets granīts.
  • Ciets dimants.
  • Ciets asmens.
  • ..visi akmeņi nebūt nav vienādi cieti..
  • Apstrādājot uz virpas polistirolu, jāievēro, ka tas ir samērā trausls un ciets materiāls.
  • Pie karbonātiežiem pieskaitāmi.. irdenie un cietie saldūdens kaļķieži..
Stabili vārdu savienojumiCiets kā akmens. Ciets zīmulis.
2.1.Par iežu, arī sniega, ledus kārtu. Tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta.
PiemēriCieta augsne.
  • Cieta augsne.
  • Ciets māls.
  • Cieta grunts.
  • Cieta klints.
  • Ciets pamats.
  • Cieta pļava.
  • Cieta papuve.
  • Cieti sasalis sniegs.
  • ..uzplēsti seši hektāri cietajā stepes zemē.
  • ..ziemas atkušņos un salā sniegs sagūlies ciets un blīvs, gandrīz vajag laužņa, lai to izkustinātu.
  • ..es būtu kritis uz cietā, grantētā pagalma.
2.2.Stingrs, grūti lokāms (parasti par audumu, izstrādātu ādu). Tāds, kas izgatavots no šāda auduma, ādas.
PiemēriCiets audekls.
  • Ciets audekls.
  • Cieta aitāda.
  • Ciets kažoks.
  • Ciets zābaks.
  • ..filcs.. jūras sāļajā ūdenī piebriedis ciets kā āda.
  • Saimniekdēli.. nēsāja uzkreklus ar cietām apkaklītēm.
  • Viņš ilgi nopūlējās, mātes cieti gludināto uzkreklu aplikdams..
2.3.Tāds, kas nepadodas spiedienam (par mēbelēm, spilveniem u. tml.).
PiemēriCiets dīvāns.
  • Ciets dīvāns.
  • Cieta gulta.
  • Cieta atzveltne.
  • Tas krēsls man par cietu..
  • Kam bēda, tam spilvens Ciets.
3.Tāds, ko ir grūti saliekt, salauzt (par audiem). Tāds (cilvēka vai dzīvnieku organismā), ko veido šādi audi.
PiemēriCietie audi.
  • Cietie audi.
  • Ciets kauls.
  • Cieta āda.
  • Cietās aukslējas anat.
  • No milzīgās piepūles muskuļi kļuva cieti kā akmens.
  • Vēža ķermeni klāj ciets.. pārvalks.
  • Rokas bija pilnas cietu tulznu..
3.1.Tāds, kam ir stingra, raupja āda (parasti par rokām).
PiemēriCieta plauksta.
  • Cieta plauksta.
  • Cietās un sarepējušās rokas stingri turēja lauzni..
  • ..nav baiļu, ka darbā delnas kļūst cietas.
  • ..[pirtnieks] aptinis savus cietos.. pirkstus mīkstām, baltām putām.
3.2.Stingrs, resns (par matiem, apmatojumu).
PiemēriCieta bārda.
  • Cieta bārda.
  • Cietas ūsas.
  • Tumšie, cietie mati nebij sasukājami pavisam gludi.
3.3.Tāds, ko grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
PiemēriCiets koks.
  • Ciets koks.
  • Ciets ozols.
  • Ciets stumbrs.
  • Ciets zars.
  • Ciets grauds.
  • ..tas [ezers] pārpurvojas un aizaug ar cietiem ūdensaugiem.
  • Daudzu nezāļu sugu sēklām ir cieti, izturīgi apvalki..
  • Šo koku koksne pusotras reizes cietāka par dzelzi..
3.4.Grūti sakožams (par pārtikas produktiem).
PiemēriCieta gaļa.
  • Cieta gaļa.
  • Cieta maize.
  • Ciets siers.
  • Ieva: Vai nepalūkosi kukuļa? Māte: Ak, mīļā, ar acīm gan vēl labprāt, bet nez vai zobiem nebūs par cietu?
Stabili vārdu savienojumiCieta ola.
4.Stingrs, noteikts, nelokāms, arī nežēlīgs (par raksturu, gribu).
Piemēri..skatiens, kur brīžiem pamirdz it kā salts dzedrums, liecina arī par cietu raksturu, varbūt pat valdonību. Tas rada pārliecību, ka viss, ko kapteinis saka, ir kā klintī iecirsts.
  • ..skatiens, kur brīžiem pamirdz it kā salts dzedrums, liecina arī par cietu raksturu, varbūt pat valdonību. Tas rada pārliecību, ka viss, ko kapteinis saka, ir kā klintī iecirsts.
  • ..ar tēvu es arī nesatieku: mēs nesaprotam viens otra, viņa cietā daba atšķiras par daudz no manas.
  • Ar cietu gribu viņš aizskāruma mazisko smeldzi nokratīja kā pelavas no svārkiem.
Stabili vārdu savienojumiCieta sirds.
  • Cieta sirds idioma Nežēlīgs raksturs, cietsirdīga izturēšanās.
4.1.Tāds (cilvēks), kam ir šāds raksturs, griba.
PiemēriViņš bij ciets cilvēks un zināja, ka tam neviens laba nenovēlēja.
  • Viņš bij ciets cilvēks un zināja, ka tam neviens laba nenovēlēja.
  • Tēvs bija tik ciets, ka ar meitu ne labprāt runāja.
  • Viņas tēvs bijis galdnieks, ciets un bargs vīrs..
4.2.Tāds, kurā izpaužas noteiktība, nelokāmība, arī nežēlība.
PiemēriCiets skatiens.
  • Ciets skatiens.
  • ..sejas izteiksme cieta un nepielūdzama.
  • ..Hipija balss bij dzestra un cieta kā paša likteņa spriedums.
  • «Par to es tev paldies neteikšu,» Jorens atbild savādi Cieti.
5.Tāds, kam ir noteiktas, asas, arī nekustīgas līnijas, kontūras (par seju, vaibstiem).
PiemēriKad pēc vēja brāzmas viņš pacēla seju augstāk, tā bija kļuvusi pelēki cieta kā sastingusi zeme.
  • Kad pēc vēja brāzmas viņš pacēla seju augstāk, tā bija kļuvusi pelēki cieta kā sastingusi zeme.
  • Tas bija gara auguma plecīgs vīrietis.. Plata bronzas krāsas seja cietiem, asi zīmētiem vaibstiem.
  • ..viņa pierē pamazām ievilkās divas cietas, sausas grumbas.
5.1.Koncentrēts, arī bargs (par acīm, skatienu). Ciešs (6).
PiemēriCieti skatīties.
  • Cieti skatīties.
  • Zem sarauktajām uzacīm gailēja tumšas, cietas acis kā krama šķautnes.
6.Noteikts, skaidrs, negrozāms (piemēram, par domu, ideju, solījumu). Ciešs (4).
PiemēriCiets solījums.
  • Ciets solījums.
  • Stāvu kā atvēzta dūre, Cietākā atziņa briest. Tagad līdz kapsētas mūrim Jaunība blakus man ies.
  • Kluss vīru pulks. Viss gvarda vārdos teikts. Vien cietam zvērestam ceļ katrs roku..
6.1.sar. Noteikts (parasti ar likumu, pavēli), tāds, ko nevar patvaļīgi grozīt.
PiemēriCieta alga.
  • Cieta alga.
  • Cietas cenas.
7.Spēcīgs, noteikts, stingrs (par kustību). Ciešs (2).
Piemēri..[mātes] skāviens ir karsts, ciets, izmisīgs.
  • ..[mātes] skāviens ir karsts, ciets, izmisīgs.
  • Mierīgiem, cietiem soļiem viņš nāca tuvāk..
8.Dziļš (par miegu).
PiemēriCieti aizmigt.
  • Cieti aizmigt.
  • Cieti gulēt.
  • ..Bunduls gulēja naktīs kā nosists, cietajā miegā izgulēdams visas nepatikas..
  • Visa nakts tad bija pavadīta cietā, veselīgā miegā.
  • Priekšpusdienā lūsis guļ diezgan cietā miegā. Tāpēc rīta stundās dažreiz var pieiet tam klāt pat līdz 20 soļiem.
9.Tāds (ūdens), kas satur, parasti kalcija un magnija, sāļus.
Piemēri..cietā ūdenī esošie kalcija un magnija sāļi veido uz katla sienām katlakmeni..
  • ..cietā ūdenī esošie kalcija un magnija sāļi veido uz katla sienām katlakmeni..
  • Ciets ūdens mazgāšanai nav derīgs.
  • ..sausā smilts te valdīs vēl ilgi, un blakus tai stiepsies purvaina pļava. Ciets, rāvains ūdens.
10.sar. Spēcīgs, ass (par vēju). Tāds (laiks), kad pūš spēcīgs, ass vējš.
Piemēri..jūra bija balta un ziemeļu vējš kļuva aizvien cietāks.
  • ..jūra bija balta un ziemeļu vējš kļuva aizvien cietāks.
  • ..ja priedes tā šūpojas, tad ir vētra, ciets laiks, kā saka tēvs..
11.apst.; novec. Ciešs1.
PiemēriNu sākām aplikt pagales no ārpuses ar velēnām cieti citu pie citas, lai gaiss netiktu klāt.
  • Nu sākām aplikt pagales no ārpuses ar velēnām cieti citu pie citas, lai gaiss netiktu klāt.
Stabili vārdu savienojumiCieta galva. Cietais līdzskanis. Ciets rieksts. Ciets vēders.
  • Cieta galvasar. Saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt. Saka par stūrgalvīgu cilvēku.
  • Cietais līdzskanisval. Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
  • Ciets rieksts Tas, ko ir grūti paveikt, tas, kas sagādā grūtības.
  • Ciets vēderssar. Apgrūtināta zarnu iztukšošanās.
Avoti: 2. sējums