Paplašinātā meklēšana

Meklējam ciets.

Atrasts vārdos (11):

Atrasts vārdu savienojumos (48):

Atrasts skaidrojumos (113):

pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets).
liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Lielainums.
lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Liels [2] (2).
ādains Biezs, gluds, arī ciets (par dažu augu lapām, kātiem u. tml.).
Bērza piepe Gaišpelēks, ciets parazītiskas sēnes augļķermenis.
kanibālisms Galēja cietsirdība, nežēlīgums.
kanibāls Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
kanibālisks Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs.
Govs stāv (arī ir) ciet Govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
kārpa Infekciozas slimības izraisīts ciets, norobežots, pārragots labdabīgs veidojums uz ādas.
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests. Kriukšķis.
krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Kraukšķis.
skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapšķis.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapsts.
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakšķis.
šņaksts Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts.
vairogs Kaula, hitīna vai cits ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni.
Nocietināt sirdi Kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
Nocietināt sirdi Kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
Zaudēt cilvēka seju Kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
Zaudēt cilvēka seju Kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
urāns Ķīmiskais elements - ciets, smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls.
germānijs Ķīmiskais elements - ciets, trausls, pelēki balts metāls.
berilijs Ķīmiskais elements - ciets, viegls, sudrabaini balts metāls.
irīdijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, sudrabaini balts metāls.
osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks metāls.
titāns Ķīmiskais elements - pelēks, ļoti ciets metāls.
cirkonijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets metāls.
mangāns Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, trausls metāls.
molibdēns Ķīmiskais elements - sudrabpelēks, ciets, grūti kausējams metāls.
volframs Ķīmiskais elements - tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls.
hroms Ķīmiskais elements - zilgani balts, spožs, ļoti ciets metāls.
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Krauks.
skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakš.
Sasaldēt kramā Ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets, panākt, ka (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets.
Sasaldēt kramā Ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets, panākt, ka (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets.
skaudrs Ļoti ass, stingrs, ciets (piemēram, par priekšmetiem, augiem, to daļām).
granītciets Ļoti ciets.
Ciets kā akmens Ļoti ciets.
Ciets kā krams Ļoti ciets.
Ciets kā akmens Ļoti ciets.
magnetīts Melns, ciets, dzelzi saturošs minerāls ar metālisku spīdumu un magnētiskām īpašībām.
ledusgabals Mitrs priekšmets, kas sala iedarbībā kļuvis stingrs, ciets.
Stāvēt (arī būt) ciet Nedot pienu cietstāvēšanas periodā (par govi).
Stāvēt (arī būt) ciet Nedot pienu cietstāvēšanas periodā (piemēram, par govi, kazu).
skarbs Negluds, ass, ciets (par ādu). Tāds, kam ir negluda, asa, cieta āda (par ķermeņa daļām).
akmens Nejūtīgs, nepielūdzams, nesatricināms, ciets.
Cieta sirds Nežēlīgs raksturs, cietsirdīga izturēšanās.
bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds dzīvnieks vai augs, kura ķermeni klāj ciets aizsargsegums.
Aizslēgt sirdi Noslēgties sevī, arī būt cietsirdīgam.
pārstīvināt Panākt, ka (audums) kļūst pārāk ciets, stīvs (piemēram, apstrādājot ar cieti). Pārcietināt.
pārciets Pārāk ciets. Tāds, kura cietība pārsniedz parasto pakāpi.
sacietējums Patoloģisks ciets veidojums (organismā).
norūdīt Rūdot panākt, ka (kas) kļūst cietāks, ciets, izturīgāks, ka palielinās (kā) elastība.
pārrūdīt Rūdot pieļaut, ka (kas) kļūst pārāk ciets, trausls, ka samazinās (kā) elastība.
Auksta (arī akmens) sirds, arī sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens Saka par cietsirdīgu, nejūtīgu cilvēku.
Sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens Saka par cietsirdīgu, nepielūdzamu cilvēku.
Sirds vietā akmens Saka par cietsirdīgu, nepielūdzamu cilvēku.
Akmens, ne cilvēks Saka par cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
Akmens, ne cilvēks Saka par cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
Sirds no krama Saka par nejūtīgu, cietsirdīgu cilvēku.
Nav sirds, arī bez sirds Saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
Cieta sirds, arī sirds no krama Saka par nežēlīgu, cietsirdīgu cilvēku.
Dzelzs papēdis Saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās).
Dzelzs papēdis Saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās).
Dzelzs (arī naglotais) zābaks (arī papēdis) Saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās).
pumperniķelis Salds, ciets cepums ar rozīnēm un riekstiem.
smilšakmens Samērā ciets nogulumiezis, kas ir izveidojies, sacementējoties smiltīm.
paciets Samērā ciets. Pretstats: pamīksts.
pamīksts Samērā mīksts. Pretstats: paciets.
sars Samērā resns, ciets matiņš (augiem, posmkājiem).
superciets Sevišķi ciets.
zvērs Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
žiroskops Simetrisks, ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas ass nevar mainīt savu virzienu telpā.
puante Speciāli apavi, kam ir ciets purngals un ko izmanto sieviešu klasiskajās dejās.
sprakšķis Sprakšķu dzimtas vabole, kuras kāpuram ir iedzeltens, posmots, ciets ķermenis.
raupjš Stingrs, ciets (par matiem, apmatojumu).
tvirts Stingrs, ciets (parasti par augu daļām, priekšmetiem, vielām).
lielains Tāds, kam augšanas apstākļu ietekmē ir radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums stumbra vienā pusē (par skujkokiem).
rupjstiebrains Tāds, kam ir ciets stiebrs (par lakstaugiem).
šķidrs Tāds, kam ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amortums (par vielu). Pretstats: ciets, gāzveidīgs.
zems Tāds, kas ir negodīgs, cietsirdīgs, zemisks.
slikts Tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas neiejūtība, cietsirdība, nelabvēlība.
mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu). Ļoti elastīgs. Pretstats: ciets (2).
nežēlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, bez saudzības, žēluma.
necilvēcīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, nežēlīga.
necilvēcīgs Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, nežēlība.
zvērīgs Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
zvērisks Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
smags Tāds, kurā izpaužas nosodījums, arī cietsirdība, ļaunums (par vārdiem, skatienu u. tml.).
zvērīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga. Necilvēcīgs (1).
slikts Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības, tāds, kurš izturas (pret citiem) neiejūtīgi, cietsirdīgi.
sadisms Tieksme uz cietsirdību, tīksmināšanas par citu ciešanām. Seksuāla perversija, kam raksturīga apmierinājuma gūšana, radot partnerim fiziskas vai morālas ciešanas.
pusciets Vidēji ciets.
svira Vienkāršs mehānisms - statni kustīgi savienots ciets ķermenis, kas var pagriezties ap savienojuma ģeometrisko asi.
cietība Vispārināta īpašība --> ciets (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
cietība Vispārināta īpašība --> ciets (9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
cietsirdība Vispārināta īpašība --> cietsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
zvērība Vispārināta īpašība → zvērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
cietums Vispārinātas īpašības --> ciets (1) konkrēta izpausme.
cietums Vispārinātas īpašības --> ciets (2) konkrēta izpausme.
cietums Vispārinātas īpašības --> ciets (3) konkrēta izpausme.
cietums Vispārinātas īpašības --> ciets (9) konkrēta izpausme.

ciets citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ciets

MLVV

ciets

MEV

ciêts