Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
berilijs
berilijs -a, v.; parasti vsk.
Ķīmiskais elements — ciets, viegls, sudrabaini balts metāls.
PiemēriPēc krāsas berilijs ir līdzīgs sudrabam un ir viens no visvieglākajiem metāliem - tas ir divas reizes vieglāks par alumīniju.
Avoti: 2. sējums