akmens
akmens akmens, dsk. akmeņi, v.
1.Ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.
PiemēriPelēks akmens.
- Pelēks akmens.
- Apledojis akmens.
- Lauku akmens.
- Akmens klons.
- Akmens sienas.
- Akmens bruģis.
- Akmens šķembas.
- Akmeņu kaudze.
- Kaltie akmeņi.
- Mest akmeni.
- Lauzt akmeņus.
- Izcirst akmenī.
- Latvijā nav klinšu kalnu, tikai vietumis pat uz līdzena lauka savus pelēkos kūkumus izslien milzu akmeņi - kādreizējā šļūdoņa liecinieki.
- sal. Vilks [Ansim]: Nu spēki tev [jauneklim] kā lauku akmenim, Ko meistars pamatā liek jaunai ēkai.
- ..arheologu ekspedīcija Sahārā uzrakuši darbnīcu, kurā jaunākā akmens laikmeta cilvēki no akmeņiem izgatavojuši ieročus un darba rīkus.
Stabili vārdu savienojumi(Tur jau) pat akmeņiem (arī akmenim) jābrēc.
- (Tur jau) pat akmeņiem (arī akmenim) jābrēc idioma — Saka par lielu netaisnību, pārestībām.
- Akmens cauna — zool. Cauna, kas parasti uzturas akmeņainās vietās.
- Akmens laikmets vēsturē — Senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula).
- Akmens, ne cilvēks idioma — Saka par cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
- Ciets kā akmens — Ļoti ciets.
- Dzīvot uz akmeņiem idioma — Dzīvot pilsētā.
- Krīt kā akmens — Saka, ja strauji, smagi krīt.
- Lai aug uz akmeņiem (retāk uz akmens) idioma — sar. Vēlējums, lai kā būtu daudz.
- Mest pirmo akmeni idioma — Būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
- Neatstāt (ne) akmeni uz akmens idioma — Pilnīgi nopostīt, iznīcināt.
- Noiet dibenā kā akmens — Strauji nogrimst.
- Nomētāt akmeņiem idioma — Publiski apvainot, arī nomelnot.
- Nospiež kā akmens, arī guļ kā akmens (arī slogs) uz sirds idioma — Saka par ilgstošiem, nomācošiem pārdzīvojumiem.
- Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (no sirds, arī no krūtīm) idioma — Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
- Piedauzības (arī klupšanas) akmens idioma — Traucēklis, šķērslis, kas parasti rada sarežģījumus, nepatikšanas.
- Rūnu akmens — Akmens, kurā iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām.
- Sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens idioma — Saka par cietsirdīgu, nepielūdzamu cilvēku.
- Smags kā akmens — Ļoti smags.
- Zemūdens akmens idioma — Apslēpts šķērslis, kavēklis.
1.1.ģen.: akmens; pārn. Nejūtīgs, nepielūdzams, nesatricināms, ciets.
PiemēriAkmens sirds.
- Akmens sirds.
- Gleznotājs.. ar nekustīgu akmens seju bija atlaidies atzveltnes krēslā..
- Ak māte, labi, ka tu nekad nedabūsi zināt, kādām šausmām acīs skatījies tavs bērns sava dzīves rīta agrajā stundā, pret kādām akmens ausīm atsities viņa izmisuma kliedziens.
2.Dārgakmens, arī tā imitācija.
PiemēriRets akmens.
- Rets akmens.
- Īsts akmens.
- Te [izstādē] redzams kalnu kristāls, zeltaini topāzi, violetais ametists, zilganzaļie akvamarīni, zilie safīri. Uz melna samta zaigo noslīpētie akmeņi.
- Gluži kā kāda brīnumaina jūras iemītnieka zaļā acs mirdz juvelieru veikala skatlogā Urālu smaragds. Šie brīnišķīgie, zaļie akmeņi iekarojuši sev pasaules slavu.
- Laulības gredzeni ir neinteresanti. Gredzeni ar akmeņiem jau labāki. Ir arī bērnu gredzentiņi ar akmeņiem, nu, protams, pavisam vienkāršiem un lētiem. [Domā meitene.]
3.parasti dsk. Cieti (parasti sāļu) veidojumi organismā.
PiemēriŽults akmeņi.
- med. Žults akmeņi.
- Nieru akmeņi veidojas nieru bļodiņās... Akmeņu veidošanās cēloņi nav vēl pilnīgi noskaidroti, bet jāuzskata, ka tie rodas sakarā ar vielmaiņas traucējumiem..
Stabili vārdu savienojumiZobu akmens.
- Zobu akmens med. — Zobakmens.
3.1.Nogulsnējumi uz dažādiem priekšmetiem.
PiemēriKatla akmeni ūdens vārāmos traukos iztīra, mazgājot vai pavārot ar vāju sālsskābes vai etiķskābes ūdeni..
- Katla akmeni ūdens vārāmos traukos iztīra, mazgājot vai pavārot ar vāju sālsskābes vai etiķskābes ūdeni..
Stabili vārdu savienojumiKatla akmens.
- Katla akmens — Minerālvielu nogulsnējumi uz katlu sienām, kuri rodas, vārot ūdeni.
Avoti: 1. sējums