Paplašinātā meklēšana
Meklējam akmens.
Atrasts vārdos (35):
- akmens:1
- bezakmens:1
- degakmens:1
- kapakmens:1
- piķakmens:1
- ragakmens:1
- rūnakmens:1
- rūsakmens:1
- šūnakmens:1
- vīnakmens:1
- zobakmens:1
- apaļakmens:1
- ģipšakmens:1
- kaļķakmens:1
- katlakmens:1
- kramakmens:1
- laukakmens:1
- sālsakmens:1
- slēgakmens:1
- slīpakmens:1
- stūrakmens:1
- taukakmens:1
- upurakmens:1
- akmensdārzs:1
- dzirnakmens:1
- krustakmens:1
- pamatakmens:1
- plienakmens:1
- robežakmens:1
- smilšakmens:1
- ziepjakmens:1
- ietērpakmens:1
- mēnessakmens:1
- saulesakmens:1
- akmenslauztuve:1
Atrasts vārdu savienojumos (56):
- (Kā) akmens kaklā
- (No)spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) kā slogs (arī akmens)
- Akmens cauna
- Akmens cauna
- Akmens laikmets vēsturē
- Akmens, ne cilvēks
- Akmens, ne cilvēks
- Auksta (arī akmens) sirds, arī sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens
- Ciets kā akmens
- Ciets kā akmens
- Filozofu akmens
- Guļ (arī gulstas) (kā akmens, slogs u. tml.) uz sirds
- Guļ (arī gulstas) (kā) (akmens, slogs u. tml.) uz sirds
- Guļ (arī gulstas) (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds
- Gulstas (arī guļ) (kā akmens, slogs u. tml.) uz sirds
- Ietērpa akmens
- Kapa akmens
- Katla akmens
- Katla akmens
- Klupšanas (arī piedauzības) akmens
- Krīt kā akmens
- Lai aug uz akmeņiem (retāk akmens)
- Lai aug uz akmeņiem (retāk uz akmens)
- Mēness akmens
- Neatstāt (ne) akmeni uz akmens
- Neatstāt (ne) akmeni uz akmens
- Noiet dibenā kā akmens
- Nokrīt (arī noveļas) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem)
- Nospiež kā akmens, arī guļ kā akmens (arī slogs) uz sirds
- Nospiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) (kā akmens, arī slogs)
- Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem)
- Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no krūtīm (arī no sirds)
- Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no pleciem (arī no sirds, no krūtīm)
- Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no sirds (arī no krūtīm, no pleciem)
- Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (no sirds, arī no krūtīm)
- Noveļas (arī nokrīt) kā slogs (arī akmens) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem)
- Pamata akmens
- Pārbaudes akmens
- Piedauzības (arī klupšanas) akmens
- Piedauzības (arī klupšanas) akmens
- Robežu akmens
- Rūnu akmens
- Rūnu akmens
- Saules akmens
- Sirds smaga kā akmens (retāk galoda)
- Sirds smaga kā galoda (biežāk akmens)
- Sirds vietā akmens
- Sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens
- Smags kā akmens
- Smags kā akmens (arī kā svins, arī kā maiss)
- Smags kā svins (arī kā akmens, arī kā maiss sar.)
- Uzgulstas (arī uzguļas) (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds (arī sirdij)
- Zemūdens akmens
- Zemūdens akmens (retāk klints)
- Zobu akmens
- Zobu akmens
Atrasts skaidrojumos (116):
- akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- Rūnu akmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām. Runakmens.
- rūnakmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām. Rūnu akmens.
- stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
- pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
- pakausis Apaļš (kā, piemēram, kalna, akmens) virsmas veidojums.
- pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
- tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
- izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves. Izveidot dekoratīvas šuves.
- pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene. Ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
- garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam). Litosfēra.
- litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis.
- alunīts Bāzisko sulfātu grupas minerāls. Alauna akmens.
- vorobjevīts Berila paveids - dārgakmens rožainā vai ķiršu sarkanā krāsā.
- akvamarīns Berila paveids - dārgakmens zilganzaļā vai zilā krāsā.
- aleksandrīts Berila paveids - smaragdzaļš dārgakmens, kas mākslīgā apgaismojumā iegūst sarkanīgu nokrāsu.
- opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
- pirtskrāsns Bezskursteņa (parasti akmens) krāsns. Arī zema krāsns, uz kuras virsmas salikti akmeņi (lauku pirtīs).
- rubīns Caurspīdīgs, sarkans korunda paveids (dārgakmens).
- gazifikācija Cietā kurināmā (piemēram, akmeņogļu, deg akmens, kūdras) pārvēršana deggāzē.
- dimants Ciets minerāls, kristālisks oglekļa paveids (dārgakmens).
- hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
- būvakmeņi Dabiskie akmens materiāli un mākslīgie akmeņi, ko lieto celtniecībā.
- berils Dārgakmens - viens no šī minerāla paveidiem.
- akmens Dārgakmens, arī tā imitācija.
- degslāneklis Degakmens.
- akmeņdārzs Dekoratīvi (klinšu) augu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
- ietērpakmens Dekoratīvs akmens mūra vai betona būvelementu ietērpšanai.
- akmentiņš Dem. --> akmens (1).
- akmentiņš Dem. --> akmens (2).
- konglomerāts Drupu iezis, kas parasti sastāv no sacementētiem oļiem, parasti ar smilts, grants un laukakmens piejaukumu.
- kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no zilzaļajām aļģēm un ko izmanto, piemēram, par kurināmo.
- tirkīzs Gaiši zils, zaļgans vai zaļganpelēks necaurspīdīgs fosfātu grupas minerāls (dārgakmens).
- litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes.
- pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā.
- serdoliks Halcedona paveids - sarkans vai dzeltens minerāls (pusdārgakmens).
- heliotrops Halcedona paveids - zaļgans minerāls ar sarkaniem lāsumiem (pusdārgakmens).
- apaļakmens Ieapaļš akmens (parasti ceļu bruģēšanai).
- gludspiedums Iespieduma veids - teksta vai attēla uznešana uz akmens plātnes, ko pēc tam kodina.
- Ietērpa akmens Ietērpakmens.
- dublets Imitēts dārgakmens, kas salīmēts no diviem atsevišķiem gabaliem, no kuriem augšējais ir īsts dārgakmens.
- pamatne Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums (kā) novietošanai, uzstādīšanai. Arī priekšmets (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
- pamats Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums, kārta (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
- neolīts Jaunākais akmens laikmets.
- flīze Kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei.
- kulons Kaklarota - ķēdītē (arī dekoratīvā auklā, metāla stīpā) pakārts, piemēram, dārgakmens (dārgakmeņi), pusdārgakmens (pusdārgakmeņi).
- kalums Kalts (akmens, arī koka) priekšmets (parasti mākslas darbs).
- kaļķiezis Kaļķakmens.
- Pelēkais zelts Kaļķakmens.
- Pelēkais zelts Kaļķakmens.
- kapakmens Kapa piemineklis no viengabala akmens bez figurālām skulptūrām.
- Kapa akmens Kapakmens.
- Katla akmens Katlakmens.
- kalt Klāt, parasti ar akmens plāksnēm.
- gruveši Klinšu nobirumu, nobrukumu vai akmens blāķu sablīvējums.
- eolīts Krama, retāk cita akmens šķembas (ar asām šķautnēm), kuras uzskata par vissenākajiem darba rīkiem.
- Litogrāfijas krīts Krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, lauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka.
- halcedons Kvarca paveids - dažādas krāsas minerāls ar mikrokristālisku uzbūvi (pusdārgakmens).
- ahāts Kvarca paveids - kārtains halcedons, pusdārgakmens.
- Pelēkais dārgakmens Laukakmens.
- mēnessakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu nokrāsu.
- saulesakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu. Saules akmens.
- Saules akmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu. Saulesakmens.
- piere Līdzenā, gludā (akmens) virsmas daļa.
- piramīda Liela akmens celtne (Ēģiptē) ar kvadrātveida pamatu un sānu skaldnēm, kurām ir kopēja smaila virsotne.
- monolīts Liels viengabalains akmens. Liela viengabalaina, cieta (kā) masa.
- klucis Liels, masīvs (piemēram, akmens, ledus). Gabals.
- bluķis Liels, masīvs (piemēram, akmens, metāla) gabals.
- autolitogrāfija Litogrāfija, ko uz akmens darina pats mākslinieks (autors). Šāda attēla izgatavošana.
- kameja Mākslinieciski (juvelieriski) apstrādāts akmens (parasti slāņains) ar reljefu attēlu.
- klints Masīva akmens krauja. Ļoti liels masīvs akmens ar stāvām malām.
- tetrapods Masīvs (betona, akmens, metāla) veidojums ar četriem atbalsta izvirzījumiem.
- Mēness akmens Mēnessakmens.
- smaragds Minerāls - spilgti zāleszaļš berila paveids (dārgakmens).
- safīrs Minerāls - zils, dzeltens, zaļš vai violets korunda paveids (parasti dārgakmens).
- kalcīts Minerāls, piemēram, kaļķakmens, merģeļa sastāvdaļa.
- klipa Neliela klints, arī neliels (akmens, ledus) bluķis.
- olis Neliels, gluds, noapaļots akmens.
- zvirgzds Neliels, šķautņains akmens.
- klinkers Noteiktā temperatūrā apdedzināts un saķepis kaļķakmens līdz ar dažām citām izej vielām (cementa iegūšanai).
- hrizolīts Olivīna paveids - dzeltenīgi zaļš, caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
- Pamata akmens Pamatakmens.
- dzintars Pārakmeņojušies terciārā perioda skuju koku sveķi (pusdārgakmens).
- hrizoberils Parasti dzeltenīgi zaļš oksīdu grupas minerāls, kas satur beriliju un alumīniju (dārgakmens).
- pelēcis Pelēkas krāsas priekšmets (parasti akmens, koks).
- perons Pie celtnes piebūvēta zema (parasti segta) akmens terase.
- pliens Plienakmens, merģelis. Ļoti sablīvēta zemes kārta.
- šūnakmens Porains kaļķakmens, kas veidojas no avotu ūdeņiem (galvenokārt vietās, kur strauji izdalās ūdenī izšķīdusi ogļskābes gāze).
- travertīns Porains saldūdens kaļķakmens, kas veidojies no termālo avotu ūdeņiem.
- šņerkstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens u. tml. priekšmetiem, kas berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- šņirkstēt Radīt īslaicīgu, asu, spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens, arī koka priekšmetiem, kas berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- kvadrs Regulāra paralēlskaldņa formā aptēsts akmens.
- triglifs Rievota vertikāla taisnstūrveida akmens plātne (doriskā ordera frīzē).
- Robežu akmens Robežakmens.
- rusts Rupji aptēsts akmens, ko lieto rustikā. Detalizēti neapdarināts kāda materiāla veidojums (sienu apdarē).
- paleolīts Senākais akmens laikmeta periods, kad pirmatnējais cilvēks darbarīkus izgatavoja no akmens.
- Akmens laikmets vēsturē Senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula).
- turmalīns Silikātu klases minerāls (pusdārgakmens), kam ir dažāds ķīmiskais sastāvs un kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- monolīts Tas (piemēram, piemineklis, celtnes daļa), kas ir veidots no liela viengabalaina akmens. Tas, kas ir veidots no lielas viengabalainas, cietas (kā) masas.
- ortšteins Tumšbrūna, blīva, galvenokārt dzelzs oksīdu saturoša smilts augsnes apakšējā daļā. Rūsakmens.
- ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem.
- kaltuve Uzņēmums, tā nodaļa, arī darbnīca, kurā kaļot veido, parasti dekoratīvu, virsmu (metāla, akmens) priekšmetiem.
- epitāfija Uzraksts (parasti dzejā) uz kapakmens vai pieminekļa.
- epigrāfs Uzraksts uz kapakmens vai pieminekļa. Arī epitāfija.
- dzirnakmens Veidojums no akmens vai cita materiāla graudu malšanai.
- epigrāfika Vēstures palīgzinātne, kas pētī senus uzrakstus (piemēram, uz akmens plāksnēm, metāla izstrādājumiem, klintīm).
- mezolīts Vidējais akmens laikmets (Latvijā no 9. līdz 4. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras) - pārejas posms starp paleolītu un neolītu.
- alķīmija Viduslaikos - fantastiska gudrības akmens meklējumi, lai ar tā palīdzību pārvērstu vienkāršus metālus dārgmetālos.
- lauztuve Vieta, kur iegūst izrakteņus (parasti akmens materiālus).
- nefrīts Zaļgans silikātu grupas minerāls (pusdārgakmens).
- lazurīts Zils silikātu grupas minerāls (pusdārgakmens).
- krustakmens Zīme zemes gabala robežpunktu iezīmēšanai - liels zemē ierakts akmens, kura virszemes daļā ir iekalts krusts.
- Zobu akmens Zobakmens.
- Zobu akmens Zobakmens.
akmens citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV