Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
stēla
stēla -as, s.
Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
PiemēriArheologi atraduši augstus garenus akmeņus - stēlas, kurās iecirstas noslēpumainas zīmes.
  • Arheologi atraduši augstus garenus akmeņus - stēlas, kurās iecirstas noslēpumainas zīmes.
  • Drenu grāvis netālu no memoriāla kļuva par brāļu kapu vairākiem desmitiem iedzīvotāju. Par to atgādina vienkārša stēla. Vēl viena stēla uzstādīta galvenā ciema ceļa krustojumā, kur dažās minūtēs tika noslepkavoti pirmie simt cilvēki..
Avoti: 7-2. sējums