Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
steliņģis
steliņģis -ģa, v.
Nodalījums (piemēram, stallī, kūtī), kas, parasti, ir paredzēts vienam dzīvniekam.
PiemēriZirgu steliņģi atradās kūts kreisajā galā.. Pirmie divi nodalījumi no sienas bija tukši, tur pašlaik neatradās neviens zirgs.
  • Zirgu steliņģi atradās kūts kreisajā galā.. Pirmie divi nodalījumi no sienas bija tukši, tur pašlaik neatradās neviens zirgs.
  • Bieži vien bēro zirgu steliņģi atrada gluži slapju.. Bija gluži skaidrs, ka viņu jājis lietuvēns..
  • Raibaļa [raibaļa] stāv steliņģī kā tāda nenokārtota pasaules karte. Arī tesmenis raibs: trīs pupi melni, viens balts.
  • ..Eduards grib redzēt,.. cik liels ir jēru pulks, kas brēkdams steidz pakaļ savām mātēm un visam ganāmpulkam uz steliņģiem.
Avoti: 7-2. sējums