Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stelts
stelts stelts, dsk. ģen. stelšu, s.; zvejn.
Koks, ko piesien tīkla vai vada spārnu galā linuma izplešanai.
PiemēriArī pārējie [zvejnieki] vairs nesēdēja dīkā:.. sakārtoja labāk tīklus, steltis un akmeņus..
Avoti: 7-2. sējums