Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stencele
stencele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
stencelis -ļa, v.
Kokmateriāls, kas ir sagatavots gulšņu darināšanai; šāda kokmateriāla gabals.
PiemēriUpīte pavasaros vairs nenes savos šaurajos plecos baļķu un stenceļu kravas.
Avoti: 7-2. sējums