Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
steks
steks -a, v.
1.Aukstais (parasti policijas, milicijas) ierocis — paresna, neliela gumijas nūja.
PiemēriPāri mītiņa dalībnieku galvām spindz lodes, visapkārt pliks sitamie steki, klaudz šauteņu laides..
2.Stieņveida rīks (tēlniecībā, keramikā).
PiemēriParādīju, kā var izrotāt tādu [māla] trauciņu, iespiežot mālā ar steku svītriņas, jumtiņus..
3.Pātaga ar siksnas cilpu galā.
PiemēriTas [jauneklis] bija zilā žaketē un baltās flaneļa biksēs. Rokā viņš turēja glītu, elegantu steku ar sudraba rokturi.
Avoti: 7-2. sējums