steigpilns
steigpilns -ais; s. -a, -ā
1.Saistīts ar, parasti lielu, steigu (1), tai raksturīgs.
PiemēriTajā naktī Elmārs Krūklis mājupceļā no Aizdamakšņiem nāca ar mundriem, steigpilniem soļiem.
- Tajā naktī Elmārs Krūklis mājupceļā no Aizdamakšņiem nāca ar mundriem, steigpilniem soļiem.
2.Saistīts ar, parasti lielu, steigu (2), tai raksturīgs.
PiemēriSteigpilna dzīve.
- Steigpilna dzīve.
- pārn. Gaitenī Inta paguva vēl sastapt Induļa ārstu. Steigpilniem, karstiem pirkstiem viņa satvēra tā roku «Paldies, paldies, dakter!»
Avoti: 7-2. sējums