Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
steiga
steiga -as, s.
1.Samērā liels (parasti cilvēku) virzīšanās ātrums; apstākļu kopums, kuros nepieciešams palielināt virzīšanās ātrumu (piemēram, laika trūkuma dēļ).
PiemēriAizelsusies no steigas, auditorijā ieskrēja Agneses vakardienas jaunā paziņa Erna..
1.1.pārn. Liels ātrums (transportlīdzekļiem).
PiemēriTrakā steigā aizjoņoja garām Čiekurkalna brīvprātīgo ugunsdzēsēju sarkanā automašīna.
2.Samērā liels (darbības, norises) ātrums. Apstākļu kopums, kuros nepieciešams palielināt darbības, norises ātrumu (piemēram, laika trūkuma dēļ).
PiemēriDarba steiga.
Stabili vārdu savienojumiAr steigu. Bez steigas.
Avoti: 7-2. sējums