Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
steidzams
steidzams -ais; s. -a, -ā
steidzami apst.
1.Divd. → steigt.
2.Tāds, kas ir jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību). Tāds, kas ir jārisina tūlīt, nekavējoties (piemēram, par jautājumu). Tāds, kas prasa tūlītēju rīcību.
PiemēriSteidzams remonts.
  • Steidzams remonts.
  • Steidzama palīdzība.
  • Steidzama operācija.
  • Steidzamas darīšanas.
  • Steidzama telegramma.
  • Steidzama krava.
  • Steigšus steidzamos darbos skraidīja meitas.
  • «Būtu labi, ja tu tūliņ to [ziņojumu] nogādātu Elmāram. Ļoti steidzama lieta.»
  • «Vai šeit dzīvo dakteris Mārkalns?» jautāja šoferis. «Viņu steidzami aicina uz operāciju.»
Avoti: 7-2. sējums