Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
steberēt
steberēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; niev.
Nedroši, nevarīgi, neveikli iet.
Piemēri..pa Lietiņu sētu nedrošām kājelēm jau steberēja Jura pirmdzimtais.
Avoti: 7-2. sējums