steberēt
steberēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; niev.
Nedroši, nevarīgi, neveikli iet.
Piemēri..pa Lietiņu sētu nedrošām kājelēm jau steberēja Jura pirmdzimtais.
- ..pa Lietiņu sētu nedrošām kājelēm jau steberēja Jura pirmdzimtais.
- Pēc brītiņa vecais Mikaunieks mundri steberēja augšup pa kāpnēm..
- Kad trenera mazie puikas Dāvis un Klāvs no rīta atsteidzās apskatīt jaunpiedzimušos, kumeliņi jau itin braši steberēja pa saviem steliņģiem..
Avoti: 7-2. sējums