Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pliens
pliens -a, v.
1.Plienakmens, merģelis. Ļoti sablīvēta zemes kārta.
PiemēriSaplaisājis pliens.
2.Sablīvējies māls.
PiemēriDesmit silmalas hektāri.., sekli uzarti, pagrieza pret sauli zilganu plienu kā izbalojušus kaulus.
Stabili vārdu savienojumiPliena augsne.
Avoti: 6-2. sējums