pliens
pliens -a, v.
1.Plienakmens, merģelis. Ļoti sablīvēta zemes kārta.
PiemēriSaplaisājis pliens.
- Saplaisājis pliens.
- Kāpnes no pliena.
- ..Vilis un Leinasars gozējās Slites liedagā. Visapkārt dolomīts un pliens, bet te - skaista, balta smilts.
- ..pliena gabali cits aiz cita sagulst un izveido krāvumu..
- Vēl glabā kalnu grēdas Uz sniegiem sārtas pēdas - Deg Pireneju pliens.
- sal. Viņš gribot ap māju ierīkot dārziņu. Bet te visapkārt bijusī ganība, zeme cieta kā pliens un akmeņaina.
- pārn. Lēnām padodas un sadrūp gadu simtu pliens. Nojūk aizspriedumu sprosti, kas vēl ļaudis šķir..
2.Sablīvējies māls.
PiemēriDesmit silmalas hektāri.., sekli uzarti, pagrieza pret sauli zilganu plienu kā izbalojušus kaulus.
- Desmit silmalas hektāri.., sekli uzarti, pagrieza pret sauli zilganu plienu kā izbalojušus kaulus.
- «Vai tad par šitādu ražu. kāds agrāk sapņoja mūsu vieglajā zemītē? Trīsdesmit septiņi centneri no hektāra, Daugavas plienā un tajā mūsu kūdrājā!» viņš saka.
- Mazāk piemērotas zāļu sēklu audzēšanai ir smagas pliena augsnes, kā arī vieglas un sausas smilts augsnes, kur zāles vāji aug un dod mazas sēklu ražas.
Stabili vārdu savienojumiPliena augsne.
- Pliena augsne lauks. — Bezstruktūras māla augsne, kuras daļiņas saķep blīvā masā.
Avoti: 6-2. sējums