pliekans
pliekans -ais; s. -a, -ā
pliekani apst.
1.Tāds, kas ir sājš, bezgaršīgs. Tāds, kam ir maza barības vērtība. Arī novadējies.
PiemēriPliekans dzēriens.
- Pliekans dzēriens.
- Pliekans plācenis.
- Pliekana zupa.
- Pliekana putra.
- Pašam šķita, ka tik rūgta un pliekana dzira nekad vēl nav ņemta mutē, bet pieklājīgs cilvēks jau sabiedrībā neizrādīs savu nepatiku..
- Čapstiņš zināja, ka Bārdām nav naudas, ja jau tas ēd pliekanos rīsus un dzer kefīru.
2.Slikts, gurdens (parasti par psihisku stāvokli, fizisko pašsajūtu).
PiemēriKļūt pliekani ap sirdi.
- Kļūt pliekani ap sirdi.
- Noēda otru, trešo, ceturto [saldējumu]... Bet tad jau arī sāka mesties tāda kā pliekana dūša.
Stabili vārdu savienojumiPliekana (arī šķebīga) dūša.
- Pliekana (arī šķebīga) dūša sar. — Nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
3.Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu). Bezgaumīgs, banāls.
PiemēriPliekans tosts.
- Pliekans tosts.
- Pliekana jūsmošana.
- Pliekana asprātība.
- ..rakstnieks atkāpies no dzīves īstenības,.. noslīdējis pliekanā paviršībā un bezgaumībā.
- ..visvairāk grēkojam dažādu gadadienu, svētku utt. reizēs, kad bieži vien laikraksti samērā mierīgu sirdi ievieto pliekanus svētku dzejoļus vai didaktiskus stāstiņus..
- Aizstājot īstas, bagātīgi fakturētas vitrāžas stiklus ar leduspuķu rakstā fakturētajiem, parastajiem stikliem,.. mākslinieciskais šarms izdziest. Vitrāža kļūst pelēcīga, nedzīva, pliekana.
- Man briesmīgi negribējās: uz Ģildi, uz deju vakaru, ak kungs, tik pliekani nogalēt laiku.
Avoti: 6-2. sējums