plienains
plienains -ais; s. -a, -ā
plienaini apst.
1.Tāds, kas satur daudz pliena (1).
PiemēriElita nokāpa līdz upei. Plienainajos krastos ziedēja pēdējās vīgriezes..
- Elita nokāpa līdz upei. Plienainajos krastos ziedēja pēdējās vīgriezes..
- Viņš sasprindzis skatās ūdenī, šķiet, redzēdams cauri līdz pat plienainajai pamatnei.
- Esmu šīs plienainās kraujas sargājis pirmajā karā..
2.Tāds, kas satur daudz pliena (2).
PiemēriPlienaina augsne.
- Plienaina augsne.
- ..lemeši sagraiza plienainus tīrumus..
Avoti: 6-2. sējums