šņirkstēt
šņirkstēt parasti 3. pers., šņirkst, pag. šņirkstēja; intrans.
1.Radīt īslaicīgu, asu, spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens, arī koka priekšmetiem, kas berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriŠķēres šņirkst.
- Šķēres šņirkst.
- Ragavu slieces šņirkst.
- Urbis šņirkst.
- ..atnesis no virtuves visus nažus,.. ņemos tos uztrīt. Tecīla klusītiņām šņirkst un smilkst..
- ..dienu un nakti garām dūc mašīnas un putekļi šņirkst starp zobiem.
1.1.Par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests.
PiemēriNakts sals bija valgajai zemei pārvilcis plānu ledus kārtiņu, kura šņirkstēja un grabēja zem kājām.
- Nakts sals bija valgajai zemei pārvilcis plānu ledus kārtiņu, kura šņirkstēja un grabēja zem kājām.
- ..kad brienu cauri peļķēm, plānais ledus šņirkst..
- ..viņš iegāja aizkrāsnē, kur tam pie sijas karājās četras garas virknes dzeltenu, lielu sīpolu, paņēma divus, trīs, sagrieza, iemaisīja kāpostos un tad ēda, ka šņirkstēja vien.
Avoti: 7-2. sējums