Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pildītājs
pildītājs -a, v.
pildītāja -as, s.
1.Darītājs → pildīt.
2.v. Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā.
PiemēriBloku mehāniskā izturība ir atkarīga no lietotās saistvielas kvalitātes un daudzuma, inerto pildītāju.. sastāva, tīrības pakāpes un cietēšanas apstākļiem.
  • Bloku mehāniskā izturība ir atkarīga no lietotās saistvielas kvalitātes un daudzuma, inerto pildītāju.. sastāva, tīrības pakāpes un cietēšanas apstākļiem.
3.v.; tehn. Ierīce (kā) pildīšanai.
Avoti: 6-2. sējums