Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pildiņš
pildiņš -a, v.
1.Koka konstrukcijas elements — dēļu, finiera plāksne, ko iemontē konstrukcijas rāmī.
PiemēriMēbeļu pildiņš.
2.novec. Lādiņš1.
PiemēriTroksnis likās sevišķi skarbs, ja reizē sprāga divi pildiņi. ..Mieriņš tikai tad nāca ārā no aizsega, kad izskaitīja, ka visi viņa ieliktie pildiņi izsprāguši.
Avoti: 6-2. sējums