Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pildītājs
pildītājs -a, v.
pildītāja -as, s.
1.Darītājs → pildīt.
2.v. Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā.
PiemēriBloku mehāniskā izturība ir atkarīga no lietotās saistvielas kvalitātes un daudzuma, inerto pildītāju.. sastāva, tīrības pakāpes un cietēšanas apstākļiem.
3.v.; tehn. Ierīce (kā) pildīšanai.
Avoti: 6-2. sējums