pakausis

pakausis -ša, v.

1.Galvas mugurējā velvjveida daļa (cilvēkam vai dzīvniekam), kas atrodas virs kakla.

PiemēriAtstumt cepuri pakausī.

Atstumt cepuri pakausī.
Tumši bija arī viņas mati, sapīti pīnēs un savīti pakausī mezglā.
Neziņā kasīja pakaušus zemnieki, neziņā kasīju pakausi arī es. Un tā mēs sākām strādāt, meklēdami paši jauno taku..
Uz reizi zaķis uzraujas sēdus un.. kā negudrs piemiedz ausis pie pakauša un tik skriet..

Stabili vārdu savienojumiBiezs pakausis (kādam). Ciets pakausis (kādam).

Biezs pakausis (kādam) idioma — sar. Saka, ja cilvēks ir neapķērīgs, arī ietiepīgs.
Ciets pakausis (kādam) idioma — sar. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, arī neapķērīgs.
Iesēsties pakausī idioma — Saka par domu, no kuras nevar atbrīvoties.
Krama pakausis idioma — sar. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, arī neatlaidīgs.
Pakausis kūp idioma — Saka, ja ko dara ar lielu piepūli, tā, ka kļūst karsti.
Pakauša kauls anat. — Viens no astoņiem galvaskausa kauliem, kas veido tā pamatnes mugurpuses daļu.

1.1.Apmatojums uz šīs galvas daļas.

PiemēriPirmajā krēslu rindā viņa saskatīja.. Vedinga gludi un spīdīgi sasukāto pakausi..

Pirmajā krēslu rindā viņa saskatīja.. Vedinga gludi un spīdīgi sasukāto pakausi..

1.2.pārn. Apaļš (kā, piemēram, kalna, akmens) virsmas veidojums.

PiemēriTugajs ir augstākais kalnu pakausis pār Gornoaltaisku.

Tugajs ir augstākais kalnu pakausis pār Gornoaltaisku.
Par to, ka esam tuvu krastam, brīdināja punainie akmens milžu pakauši, kas draudīgi slīdēja pretī.
Augstākajās vietās no ūdens jau bija izbāzuši kailos pakaušus lielākie ciņi.

2.tehn. Velvjveida elements (piemēram, detaļai, darbarīkam).

PiemēriGriežņa pakausis.

Stabili vārdu savienojumiKails (arī pliks) pakausis.

Kails (arī pliks) pakausis — 1. Saka, ja galvas vidus ir kails, bez apmatojuma.2. Saka par galvu ar noskūtiem matiem.

Avoti: 6-1. sējums