Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
stūrakmens
stūrakmens -akmens, dsk. -akmeņi, v.
1.Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
PiemēriCaurām dienām pagalmā rībēja vāģi. Veda stūrakmeņus un sīkās šķembas..
  • Caurām dienām pagalmā rībēja vāģi. Veda stūrakmeņus un sīkās šķembas..
1.1.pārn. Tas, kas ir ļoti nozīmīgs (piemēram, kādā parādībā, uzskatu sistēmā).
PiemēriRaiņa lugu pamatā vienmēr ir cīņa, tas ir viņa dramaturģijas stūrakmens.
  • Raiņa lugu pamatā vienmēr ir cīņa, tas ir viņa dramaturģijas stūrakmens.
  • Ne tik svarīga ir soda bardzība kā apziņa, ka sods ir neizbēgams, - šī atziņa ir viens no mūsu likumdošanas stūrakmeņiem.
  • Enerģijas nezūdamības likums un Ņūtona mehānikas likumi ir vieni no klasiskās fizikas stūrakmeņiem.
Avoti: 7-2. sējums