stūrains
stūrains -ais; s. -a, -ā
stūraini apst.
1.Tāds, kam ir vairāki, daudzi stūri. Tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, šķautnes u. tml.
PiemēriStūrains galds.
1.1.Tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, izvirzījumi u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriStūrains augums.
1.2.Tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem). Tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām Ūnijām (par rakstu, rokrakstu).
Piemēri..sāku lasīt ar vecu, bet stingru roku rakstītās rindas, kuru stūrainie burti tik taisni rindoti, ka atgādina vada kolonnu..
2.Tāds, kam ir raksturīgs stīvums, neveiklums, arī straujas virziena maiņas (par, parasti cilvēku vai dzīvnieku, kustībām).
PiemēriStūrains žests.
2.1.Tāds, kura kustībām ir raksturīgs stīvums, neveiklums, arī straujas virziena maiņas (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Piemēri..viņš neprata dejot - bija tik stūrains un neaptēsts, ka pāris meiteņu, kas Rīgā velti pūlējās šajā mākslā iedīdīt arī viņu, drīz atteicās no saviem pūliņiem.
3.Neiecietīgs, parupjš (par cilvēkiem). Arī stūrgalvīgs.
PiemēriViņš bija stūrains puisis, kurš neko augstu nevērtēja citu jūtas, arī asaras ne..
3.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri«Galva puikam ir laba,» večuks apstiprināja, «tikai raksturs stūrains. Mātē atsities. Tā arī bija tāda - ja kaut ko ieņēma galvā, tad nedomā...»
Avoti: 7-2. sējums