stupe
stupe -es, dsk. ģen. -pju, s.
stupa -as, s.
stups -a, v.; apv.
1.Nodeldētas zaru slotas atlikusī daļa.
PiemēriKur branga slota, tur branga stupe.
2.Stumbrs, zars ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu augšdaļu, galu.
PiemēriSīļi miežus apēduši, stupes vien palikušas.
Avoti: 7-2. sējums