Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
stundenis
stundenis -ņa, v.
1.Pulkstenis (parasti sienas vai torņa pulkstenis, kas sit ik pēc stundas).
PiemēriPie sienas tikšķ stundenis. Bet ārā ir tumšs, kauc vējš..
  • Pie sienas tikšķ stundenis. Bet ārā ir tumšs, kauc vējš..
  • Cik dobji vecais stundenis jau sit!
  • «Cik ir pulkstenis?» To teikdams, viņš izvilka savu stundeni un paskatījās.
  • pārn. ..gailis bija tēvutēvu stundenis naktī..
2.Pulksteņa stundu rādītājs.
PiemēriStundenis tuvojās piektajai vakara stundai.
  • Stundenis tuvojās piektajai vakara stundai.
  • sal. Aija vēroja, kā laternas staba ēna pamazām, kā pulksteņa stundenis līda uz priekšu..
Avoti: 7-2. sējums