stumt
stumt stumju, stum, stumj, pag. stūmu
1.trans. Pieliekot spēku (kam) virzienā uz priekšējo daļu, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietotos.
PiemēriStumt ratiņus.
- Stumt ratiņus.
- Stumt galdu pie sienas.
- Lokomotīve stumj vagonu.
- Viņi.. kūlās gar purva malu, stumdami vezumus pāri vairākām gravām..
- Ceļš ir izdangāts, un man jānokāpj no velosipēda... Tālāk stumju velosipēdu pie rokas.
- Nometies ceļos, Apenājs.. ar airi stūma laivu tumši zaļajā [niedru] sienā..
- pārn. Ai, kas vairs stums Pasauli citādās sliedēs..
- pārn. Rīta saule stūma gājējiem pa priekšu garu, tumšu ēnu.
Stabili vārdu savienojumiAr degunu stumt (arī stumdīt) mākoņus.
- Ar degunu stumt (arī stumdīt) mākoņus sar. — Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
1.1.Grūžot, bīdot u. tml., virzīt (cilvēku vai dzīvnieku).
PiemēriToms nikni sakampa brāli un stūma uz priekšu.
- Toms nikni sakampa brāli un stūma uz priekšu.
- Svešais atkal sagrābj Aigaru, šoreiz pie skausta, un rupji stumj cauri priekšnamam.
- Pats kāpj debesīs, citus stumj ellē.
- pārn. ..skolā izveidojās moderno sarīkojuma deju pulciņš. Meiteņu pieteicās milzums, bet zēnus nācās stumt un vilkt ar varu.
- pārn. Viņa [R. Blaumaņa] lugās atkal un atkal parādījās kāds stumjams un bīdāms mīlētājs, kas nevarēja un nevarēja nokārtot savas sirdslietas.
- pārn. Zariņš: Neko tu nezini. Tu ej, kur dzīve tevi stumj. Un tā grūž purvā.
1.2.Bāzt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
PiemēriStumt roku kabatā.
- Stumt roku kabatā.
- Stumt kāju zābakā.
Avoti: 7-2. sējums