stumdīt
stumdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Vairākkārt stumt (vienā un tai pašā virzienā vai dažādos virzienos).
PiemēriStumdīt velosipēdu.
- Stumdīt velosipēdu.
- Stumdīt krēslus.
- Stumdīt kafijas tasi.
- ..Ošu Andrs pārkārtoja puķu dobes aploci. Rokas dedzīgi stumdīja apaļo, no upes pašatnesto oli..
- ..preču vagonus stumdīdama, sparīgi tusnī melna, nokvēpusi lokomotīve..
- Trolejbuss bija stāvgrūdām pilns, ļaudis stumdīja cits citu..
- Pa aizsalušo Daugavu brāzmas dzenāja un stumdīja sniega vālus..
- pārn. Kad skolēns.. ir stumdīts un bīdīts, vārdots un vilkts, kad viņa slinkums un vienaldzība.. jau sasniegusi apogeju - jā, tad mēs ar smagu sirdi atzīstam, ka divnieks tomēr jāliek.
Stabili vārdu savienojumiAr degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus.
- Ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņussar. — Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
Avoti: 7-2. sējums