stumbenis
stumbenis -ņa, v.
1.Koka celms. Koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu. Koka gabals.
Piemēri..mašīna pa ceļu vilkās gausi. Garām slīdēja apzāģētu vītolu stumbeņi..
2.Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbrs (4).
PiemēriJaunā protēze bija ērta, ostā uguni dzēst, viņš bija kreisās kājas stumbenis nemaz nesāpēja.
3.ģeol. Vertikāli vai slīpi orientēts stipri izstieptas formas iežu ķermenis.
Avoti: 7-2. sējums