Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stulps
stulps -a, v.
stulpe -es, dsk. ģen. -pju, s.; retāk
1.Stulms.
PiemēriKājās tam bij zābaki ar gariem stulpiem, kuri sniedzās pāri ceļu galiem.
2.No vilnas dzijas adīts apģērba gabals, ko uzmauc rokas stilbam.
Avoti: 7-2. sējums