stumbrs
stumbrs -a, v.
1.Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
PiemēriPacils stumbrs.
2.Šāda koksnaina vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
PiemēriVisapkārt, sakrituši cits uz cita, gulēja vecuma un vētru izgāzti stumbri; nakti te droši vien bija gluži gaišs no praulu spokaini bālās spīdēšanas.
3.anat. Vienveidīgu šūnu sakopojums (dzīvnieka organismā), kam parasti ir refleksa, impulsu vadīšanas, arī balsta funkcija.
PiemēriTieši virs muguras smadzenēm atrodas galvas smadzeņu daļa, ko fizioloģijā un neirofizioloģijā apzīmē par smadzeņu stumbru.
4.Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbenis (2).
PiemēriAmputācijas stumbrs.
Avoti: 7-2. sējums