stulms
stulms -a, v.
1.Zābaka sastāvdaļa, kas aptver kāju līdz celim vai pāri tam.
PiemēriStulmu odere.
- Stulmu odere.
- Stulmu ieklājs.
- Atlocīti stulmi.
- Sabāzt bikšu galus stulmos.
- Jurim jau bij kājā gariem stulmiem zābaki un ap kaklu balts lakatiņš..
- ..viņš pārlaida roku jauno zābaku stulmam, kas sniedzās pāri ceļgalam.
- Viņi.. devās uz laivu pusi, pa ceļam uzrotot lielo gumijas zābaku garos stulmus.
- Kājās viņai bija tupeles, kas nogrieztas no apnēsātiem stulmu zābakiem.
Stabili vārdu savienojumiStulmu zābaki.
- Stulmu zābaki — Zābaki, kam ir stulmi. Stulmzābaki.
1.1.reti Kāts (zeķei).
PiemēriJaunā parauga zēnu zeķītei ievērojami pagarināta stulma daļa.
- Jaunā parauga zēnu zeķītei ievērojami pagarināta stulma daļa.
1.2.reti Stara.
Piemēri..bij redzama.. Ješkas kāja ar sabristu kamašu un augšup sakāpušu bikšu stulmu.
- ..bij redzama.. Ješkas kāja ar sabristu kamašu un augšup sakāpušu bikšu stulmu.
1.3.reti Stilbs (rokai vai kājai).
PiemēriBrīžam viņa rokas stulmi savilkās krampjaināk ap kājām..
- Brīžam viņa rokas stulmi savilkās krampjaināk ap kājām..
- Parasti putnu gredzenošanai lieto vieglus metāla gredzenus, tos apliekot putnam ap kāju, respektīvi - ap stulmu vai apakšstilbu.
Avoti: 7-2. sējums