stulbums
stulbums -a, v.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → stulbs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Stulbība (1). Arī muļķība1.
PiemēriKam draud citkārt labsirdīgais tukumnieku bataljona komandieris? Debesīm, nāvei vai tiem, kuru stulbums dzinis nāvē viņa strēlniekus..
2.Stulbība2.
Piemēri«Es nesaprotu,» viņš teica.., «kas tas par stulbumu: likt vienu un to pašu plati divreiz.»
Avoti: 7-2. sējums