Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stulbenis
stulbenis -ņa, v.; stulbene, -es, dsk. ģen. -ņu, s.; sar.
Stulbs cilvēks.
Piemēri«..žandarmi mūsu valstī ir bez izglītības un tāpēc gluži neiedomājami nejēgas. Taisni neizturami stulbeņi.»
Avoti: 7-2. sējums